Vai viegli būt Dieva bērnam sabiedrībā?

Agritas ceļš pie Dieva bija grūts un ilgs, jo Dievam bija jāizoperē Agritai stūrgalvība un nepaklausība. Ilgi par Agritu tika lūgts, līdz viņa atnāca un piekrita Iesvētības mācībām. Ar to Dieva darbs pie Agritas nebeidzās, tas turpinās. Bet Dieva darba augļus var jau ieraudzīt viņas dzīvē. Un Agrita dalās pārdzīvojumus, ko piedzīvojusi kā Dieva bērns.

„Grūti būt Dieva bērnam sabiedrībā, jo tu atšķiries no sabiedrības. Tas labi, jo cilvēki manī pamana pārmaiņas, ko darījis Dievs manā dzīvē. Slava Dievam! Nu manī sācis dzīvot Dieva Gars, tas mani pārveidojis. Un par brīnišķo Dieva darbu stāstu radiniekiem. Radiniekiem tas nepatīk, tie nevēlas ar mani kontaktēties. Tas mani skumdina, bet es par viņiem lūdzu un viņus pieņemu Kristus mīlestībā. Viņi var novērsties, bet Dievs mūs satuvinās. Arī bijušie draugi dažādi mani pieņem… Man pašai joprojām jāmācās pieņemt cilvēku ar visām viņa kļūdām, jāmācās nenosodīt, jo pati esmu dzīvojusi pasaulē ne tai labākā piemērā. Sāpīgi, ja sit ar vārdiem, bet mācos piedot un aizlūgt, svētījot šos cilvēkus. Vīra vecmāmiņa mācīja, ka dusmoties drīkst tikai tik ilgi, kamēr salmiņš pārdeg. Dusmas un naids jau dedzina cilvēku no iekšienes. Lūdzu par saviem radiniekiem un draugiem, Dievs izlīdzina attiecības. Prieks, ka esmu Dieva bērns, bet sākumā bija grūti pieņemt Bībeles patiesības un tās saprast. Tikai kopā ar Dievu topu par labāku cilvēku, ļaujot Debesu Tēvam darboties manī un ap mani. Draudzē redzu kā Dievs mani pārveidojis un varu būt Viņa bērns, Viņa ģimenē.”