Ja šodien jautātu: “Vai tu tici Dievam?”, atbildes būtu visdažādākās, piemēram dzirdētākās: Ja Dievs būtu, tad nebūtu nelaimes virs zemes. Kaut kas augstāks jau ir – kosmoss, aura, karma. Nezinu, jo to nevaru redzēt. Neticu, jo visu nosaku es pats. Tās ir muļķības. Dieva nav…Un daudzi šo atbilžu autori, tomēr kristās un iesvētās, lai laulātos baznīcā, jo tā glaunāk izskatās. Dievu atstājot ārpus visa tā. Galvenais, lai izskatītos labāks, nekā patiesībā ir. Un man kauns par šiem cilvēkiem un žēl viņu, jo viņu dzīves jau nemainās. Ar viņiem ir vēl ļaunāk, nekā pirms tam. Viņi sevi dāvā par ticīgiem cilvēkiem, bet jautājums ir – kam viņi tic. Ja patiesi savā dzīvē uzaicini Jēzu par savu dzīves Kungu un lasi ik dienu Dieva Vārdu, lūdz, apmeklē dievkalpojumus, tu audz. Svētais Gars darbojas cilvēka dzīvē un tā izmainās. Jēzus saka: “Pēc mīlestības jūs pazīs, ka esat mani mācekļi.”
Dieva ģimenē, tāpat kā ģimenē ir problēmas, ja kāds pārkāp laulību, samin visas ģimenes svētumu. Draudzē ir “tūristi”, kas apceļo citas draudzes, meklē kaut ko savai patikai, baudai. Atgriezušies draudzē, tie stāsta, kādus pārdzīvojumus saņēmuši. Viņi ir iepazinuši ticīgo kopību, lai gan īstenībā zina ļoti maz un daudz, ko ir pārpratuši. Viņi ielūkojas pie mums, bet tā arī nesarod un nepiemērojas apstākļiem. Mēs allaž gribam viņus uzņemt pēc iespējas labāk, taču viņi ir un paliek tikai “tūristi”, jo nejūtas kā mājās. Nejūtot vajadzību dzīvot ik dienas Kristū.
Draudzē mēdz ierasties “iebraucēji”, kas vairākus gadus ir gājuši baznīcā. Kaut ko iepazinuši, bet nav kļuvuši piederīgi Dieva valstībai, jo viņu iemīļotais ceļš ir pasaule un tās piedāvātās miesas izklaides. Parasti viņi nav apmierināti ar draudzes kalpošanas dāvanām un veido intrigas par draudzi, lai to sašķeltu. Šie draudzes cilvēki spriež pēc miesas vajadzībām un nepiedzīvo pārmaiņas savā dzīvē.
Un visbeidzot – Dieva valstības pilsoņi, kas patiesi nožēlojuši savus grēkus. Savā dzīvē pieņēmuši Kristu un dzīvi veido pēc Dieva Vārda nosacījumiem. Saņēmuši Svētā Gara dāvanas, kas saskatāmas viņu izmainītajā dzīvē, sāk kalpošanu draudzē. Ticība ir darbība un dzīves prioritāte kļūst Kristus. Arī šie cilvēki klups un pielaidīs kļūdas, bet viņi tās labos un turpinās iet šai šaurajā ceļā. Tas nav viegls ceļš, tas ir atsacīšanās ceļš. Jo Bībelē teikts: “Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod” Mateja ev. 7:14 Patiess Dieva bērns nestrādās veikalā, kurā tirgo alkoholu, cigaretes un spēļu zālēs.
Esi patiess ticībā, nebaidies kļūt par Dieva bērnu Dieva ģimenē. Neskaties uz cilvēkiem, skaties uz Jēzu. Nav svarīgi, ko par tevi teiks cilvēki, bet svarīgi, ko par tevi teiks Jēzus, kad tu Viņu satiksi. Mēs visi Viņu satiksim un skatīsim savām garīgajām acīm. Nāc un piedzīvo Dieva klātbūtni savā dzīvē!