„Labāk ir paļauties uz to Kungu nekā cerēt uz cilvēkiem! Labāk ir paļauties uz to Kungu nekā cerēt uz lieliem kungiem! Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs.
Šī ir tā diena, ko tas Kungs devis, priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!” 118 Psalms 8-9,14,24. Patiesi ir likt savas cerības uz Dievu, ielikt Viņa rokās ikdienas gājumu un ritumu, jo tad Viņš ir klāt un vada katrā ceļā un pašķir ceļu veiksmīgam sasniegumam.
Cilvēkam gan šķiet, ka Dievs ir tālu, bet kaimiņš vai draugs tepat līdzās, bet cilvēkus vada cilvēcīgi un savtīgi motīvi. Kaimiņš vai draugs redz notikumu, vai tavu ceļu tikai cik viņa acis rāda, bet Dievs redz daudz, daudz tālāk un zina kā būtu tev labāk. Cilvēks dara pēc aprēķina, lai pašam būtu tikai labi un izdevīgi.
Ir dzīvē brīži, kad nezini kā darīt, kādu lēmumu pieņemt, ko iesākt, pie kā griezties, tad zini, vispirms griezies pie Dieva. Lūdz palīdzību Viņam, uztici Viņam savu problēmu, sāpi. Uzticējis to Dievam, nerauj to Viņam ārā no rokām un pa galvu un kaklu skriedams nesteidz rīkoties pats. Apklusti, gaidi Dievs runās tavā sirdī un pateiks tev padomu, Dievs sūtīs tev palīgā kādu cilvēku. Tikai ieklausies uzmanīgi Viņš tevi neatstās, Viņš tevi vedīs tikai ļaujies un ej ar mieru līdzi Dieva vadībai!
Bieži nozaudējam kādu lietu, to tā labi nolikdami, lai nepazūd. Meklējam krustu un šķērsu, lietu nevaram atrast. Tad jālūdz Dievam, lai Viņš atver manas acis un aizved mani pie pazudušās lietas. Ziniet, Dievs patiesi atver acis un tu atrodi nozaudēto lietu tur, kur jau vairākkārt to esi meklējis!
Dievs dāvā mums dienu katru reizi tā ir pilna Viņa žēlastības un mīlestības, tev tikai jāizvēlas tās saņemt. Tev katru rītu lūgšanā jāieliek sevi Dieva varenajās mīlošās Tēva rokās! Dari to un tu izjutīsi mīlestību, ko var dot tikai Viņš!