2011. gada 16. augustā, Diakonijā organizējām radošo dienu jauniešiem un bērniem. Kopā būšanas laiks bija tik jautrs, interesants un smieklu pilns, ka šī diena, ceru, ka ne tikai man, bet arī visiem dalībniekiem, paliks atmiņā vēl ilgu laiku. Radošās dienas tēma bija – Dieva templis. Vai jūs ziniet, kas ir Dieva templis, kur tas atrodas, kāds tas izskatās? Mēs to atklājām, katrs izveidojot savu sirds templi Dievam. Tapa īsti mākslas darbi, pilni radošas izdomas, un dalībnieku roku veiklība bija nepārspējama. Caur kreatīvo darbu un īsu lekciju, bērni uzzināja, ka Dieva tempis ir mūsos, mēs esam Svētā Gara mājokļi, mēs esam vieta, kurā Dievs vēlas audzēt ticību uz Jēzu Kristu. Mums, vecākiem, jāmācas kopā ar bērniem radīt templi mūsos Dievam tīkamu. Kā tas būtu Dievam tīkamu? Tas attiecas gan uz to, ko velkam mugurā, gan uz to, kā mēs uzvedamies, gan – kādi esam raksturā. Vai es kā Dieva templis gribētu, lai mani „apvelk” ar skeletgalvu t-kreklu vai maiciņu ar uzrakstu devil? Vai es kā Dieva templis kādu izsmietu vai mēģinātu nodarīt pāri? Vai man kā Dieva templim gribētos spēlēt agresīvas spēles, kurās tiek nogalināti cilvēki? Ticība uz Jēzu Kristu mūsos liek spīdēt gaismai, Gara gaismai. Gara augļi savukārt ir: mīlestība, pacietība, labsirdība, miers, lēnprātība, prieks, laipnība, uzticamība. Sakiet, vai tad, ja katrā no mums būtu tikai šīs gaismas atspulgs, mums būtu problēmas? Es domāju, ka nē. Arī bērni apjauta, ka tās visas ir labas īpašības, un to kopums mūsos un mums apkārt radītu tikai jauku sajūtu. Šīs ir lietas, pēc kurām bērni ilgojas, tās, kas mums – vecākiem – jāapjauš gan pa vienam, gan ģimenē kopumā. Dusmas, strīdi, meli, neapmierinātība, stress ir tās lietas, kuras mūsu mājokļos ielaiž Dieva ienaidnieks, un tās kā sniega pika veļas, augot lielumā, un velns, savukārt, berzē rokas, priecājoties par mūsu neapmierinātību, īgnumu, dusmās izteiktiem rupjiem vārdiem. Vai jums tas patīk? Bez ticības šī cīņa nav uzvarama.
