Dzīvojot pasaulē, piedzīvoju daudz nepatīkamu brīžu. Lai izskolotu meitas, paņēmu kredītu. No viena kredīta pie otra, kamēr kopā daudz kredītu. Tai brīdī abiem ar vīru bija darbs. Bet tad beidzās darbs man un vīram. Kredīti ir jāmaksā, ko nu?
Iekšējā balss man bija jau teikusi – apstājies, neaizņemies! Bet kur nu, vēl pēdējo reizi. Kredītu saistībās atrisinājuma nav, ko lai daru? Galvā ienāca doma, ka jādara tam visam gals. Kā būtu, ja paietu zem braucošas mašīnas …Nē, tas nav atrisinājums, jādzīvo un jāmēģina nomaksāt kredītus. To visu saprotu tagad, kad savā dzīvē pieņēmu Jēzu. Ceļš pie Jēzus bija grūts, jo nesapratu daudzas lietas. Mācos tās katru dienu. Daudzas atbildes uz saviem jautājumiem saņēmu lasot Bībeli, klausoties Dieva Vārdā dievkalpojumos un svētbrīžos, sadraudzības brīžu sarunās. Vārdos nevaru aprakstīt, cik esmu laimīga, ka manā dzīvē ienāca Jēzus.
Uzticēju Viņam savu dzīvi, rūpes un raizes, arī kredītus. Dievs man ir atdarījis garīgās acis, tagad redzu labāk, protu atšķirt, kas ir labs un kas ir slikts. Līdz tam likās, ka redzēju labi, bet nekā, nepratu atšķirt lietas. Nākot pie Jēzus, sapratu ceļa nozīmi, ir platais pasaules ceļš, kas ved pazušanā un ir šaurais ceļš, kas ved pie Jēzus. Man ir dota iespēja izvēlēties, kuru ceļu iet. Izvēlos šauro, jo Jēzus mani mīl, Viņš manis dēļ mira pie krusta par maniem grēkiem. Jēzus mīl visus un gaida, kad izvēlēsimies ceļu, kas ved pie Viņa. Izvēlies Jēzu!
Agrita Jaunarāja