“Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka VIŅŠ ir un ka VIŅŠ tiem, kas VIŅU meklē, atmaksā.” Ebrejiem 11: 6
Esmu piedzīvojusi ļoti daudz svētības un saņēmusi daudz dāvanu no Tā Kunga. Gribu liecināt par Svētā Gara pieskārienu, ko saņēmu 2019. gada novembrī Nātana Morisa dievkalpojumā Rīgā. Mans ķermenis vibrēja un likās, ka krūškurvī kaut kas notiek. Kas, nezināju. Domāju, ka tās ir tikai manas emocijas. Bet tas nebeidzās ne pēc dienas un nedēļas. Lūdzu Dievam, lai Viņš atklāj, kas man jādara. Un prātā pēkšņi man skanēja Viņa vārdi no Jāņa atklāsmes grāmatas 2:5a “Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus.” Šie Dieva vārdi izskrēja kā karsta šalts caur mani un es sapratu, ka mans uzdevums ir – liecināt par Jēzu bērniem un jauniešiem. Tā bija pirmā dāvana un uzdevums, ko man uzticēja Dievs, sākot ticības ceļu 1995. gadā. Es degu no Dieva pavēles, nevarēju un nespēju to apdzēst. Saņēmu projekta “Vislielākā dāvana” veltes Puzes pamatskolas bērniem un dalot dāvanas bērniem katrā klasē, liecināju par Jēzu. Pirms katras klases tikšanās, lūdzu Dieva klātbūtni, Viņa svaidījumu bērniem un sev. Ticot Dieva vārda apsolījumam, ka Viņa vārds nekad tukšā neatgriežas, bet izpilda savu uzdevumu sirdīs. Liecināju bērniem un skolotājiem, piedzīvoju Jēzus klātbūtni, Viņš bija līdzās.
Pildot Dieva uzdevumu, ienaidnieks nesnauda, viņš raidīja savas ļaunās bultas caur cilvēkiem uz mani, lai apturētu. Es atpazinu sātana rokrakstu un neļaunojos uz cilvēkiem, jo Dieva vārdā ir rakstīts: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” Pāvila vēst romiešiem 8:28 Ticu, ka Dievs atvērs no jauna skolas durvis, lai tur ienāktu Viņa gaisma. Ar vārdiem vien nepietika, tika “satriekta” mana kāja, kurai bija jāveic operācija. Kāds cilvēks man jautāja: “Nu tu jau jau tāda ticīga, kur tad ir tavs Dievs?” Atbildēju, ka Dievs ir man līdzās, es Viņu neaizliegšu, “Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem, rādīs man ceļu un vadīs mani” Habakuka gr.3:19
Dieva darbs nebeidzās manī, saņēmusi no Viņa pamudinājumu un 2020. gada 1. jūlijā saņēmu ūdens kristības ar pagremdi. Dievs mani līdz tam veda caur Savu vārdu dažādos veidos.
Tā bija brīnišķa svētku diena.
2021. gadā piedzīvojot valsts valdības spiedienu veikt vakcināciju pret Covid-19, lai varētu turpināt strādāt, saucu uz Dievu, lai Viņš dod man padomu lēmumu pieņemšanā. Saucu, gaidīju un Dievs atbildēja ar Savu vārdu no Marka evaņģēlija 16:18 “…un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs.” Es ticu Dieva Vārda spēkam, kas radījis debesis un zemi, kas dziedina un dara brīnumu darbus. Un Viņa apsolījuma Vārda spēkā, es pieņēmu lēmumu.
Kaut neredzu Tevi, Kungs, es zinu Tu esi pie manis ik dienas līdz pasaules galam, kā Tu to esi apsolījis. Jēzu, Tu esi mans labākais draugs, kas nekad neatstumj, neapsmej, neliekuļo un neprasi man uzrādīt vakcinācijas sertifikātu. Tu esi manas dzīves Ķēniņš, kas piedzimi manā sirdī kā kūtiņā. To iztīrīji, apgaismoji un piepildīji ar Savu mīlestību.
Kristus mīlestības vārdā par jums aizlūdzot Skaidrīte Bruhanova