Vai tas ir grēks, ja pēc Iesvētībām nelasu Bībeli un neapmeklēju Dievkalpojumus?
Te rodas pretjautājums: Kāpēc vispār gāji Iesvētīties, ja negribi, kā jauns Kristus māceklis iet Viņa skolā – Baznīcā un mācīties Dieva Vārdu, pieaugt Dievišķā gudrībā- Ticībā, Cerībā, Mīlestībā? Kā piemērs: jaunietis iestājās Universitātē, bet uz lekcijām neiet. Vai viņš pabeigs augstskolu un iegūs zināšanas un diplomu? Dieva Vārdā, Bībelē mēs lasām, 2.Timotejam 3:14-15 ”Bet tu paliec mācībās, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tevi ir mācījuši. Un ko tu no mazām dienām zini Svētos Rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru.” Apustuļu darbu gr.2:42 par pirmo kristīgo draudzi lasām: „Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” Ja tu esi Dieva namā, pie altāra devis Dievam solījumu un to nepildi, ko tad tu sagaidi no Dieva? „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj garā, tas pļaus no Gara Mūžīgo Dzīvi.” Pāvila vēst. galatiešiem 6:7-8
Kāpēc man nepieciešama ticība Jēzum, jo esmu latvietis un man ir savs dieviņš?
Ir divi dievatziņas veidi – dabiskais un pārdabiskais. Visiem cilvēkiem ir dabas dotās zināšanas un priekšstats par Dieva esamību, Viņa īpašībām un Svēto gribu. Šīs zināšanas rodas, ka cilvēks skata Dieva radīšanas darbus un vēro, kā Dievs brīnišķīgi pārvalda visu radīto. To var nosaukt par „Zaļo Bībeli.” Dievs cilvēkam ir devis sirdsapziņu, kas apliecina cilvēka atbildību Dieva priekšā. „Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” Pāvila vēst. Romiešiem 1:19-20
Pārdabiskā dievatziņa ir tā, ka Dievs savā vārdā mūsu glābšanai no grēka verdzības un elles ir devis skaidras un pilnīgi pietiekamas zināšanas par sevi. Vienīgi caur Savu Vārdu Dievs sludina mums savu žēlastību Jēzū Kristū, atbrīvojot mūs no grēka varas. Tā mēs mācāmies pareizi pazīt Dievu, glābjoties caur ticību uz Kristu. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu Mūžīgo Dzīvību.” Jāņa ev.3:16 un Jāņa ev.14:6 „Jēzus saka: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.” Kad cilvēks paļaujas uz radību patiesā dzīvā Dieva vietā, tā ir elku kalpība. Viss, ko cilvēks tur dārgāku un svarīgāku par Dievu, ir kalpošana elkiem.
Ja esmu kristīgs cilvēks, vai varu apmeklēt zīlnieku un ekstrasensu?
4.Mozus 19:31 „Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties, – Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!”
5.Mozus 18:10 „Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība.” Lasot Dieva Vārdu, mēs skaidri redzam, ka kristietis nedrīkst apmeklēt un iztaujāt zīlniekus un burvjus. Tāda grēka darītājs sadarbojās ar dvēseles ienaidnieku sātanu un ļaunajiem gariem. Cilvēks tiek pievilts ar meliem un puspatiesībām, lai izpostītu cilvēkā Dieva ielikto dzīves mērķi un aizvestu viņu uz maldu ceļiem. Par visiem dzīves jautājumiem ir jāgriežas lūgšanā pie dzīvā Dieva, mūsu Radītāja. Viņš parādīs pareizo virzienu. 139. Psalmā lasām: „Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.”
Vai baznīcā mani var Iesvētīt un salaulāt cits mācītājs?
1994. gada LELB Virsvalde bija noteikusi, ka: „Pie citu kristīgo Baznīcu ganiem var griezties tikai ārkārtējos gadījumos, piemēram, svešumā vai nāves briesmās, kad savas Baznīcas mācītājs nav pieejams. Ir jāuzticas savas draudzes mācītājam. Griezties pie citas baznīcas ganiem nav pareizi un nav atļauts.” Tagad ir pieņemts un praktizē, ja esi patiess kristietis un tev ir kāda īpaša saikne ar to vietu un Baznīcu, kurā gribi Iesvētīties vai laulāties, bet tagad dzīvo citā vietā, kur tev ir sava draudze un mācītājs. Tad vienojoties ar vēlamās Baznīcas draudzes padomi un draudzes mācītāju, vari tur Iesvētīties un laulāties. Arī apustulis Pāvils mūs pamāca šodien 1 Korintiešiem 1:10-13 „Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā. Es gribu teikt to, ko pie jums visur dzird runājam, viens saka: es turos pie Pāvila, otrs: es pie Apolla, trešais: es pie Kēfas, bet ceturtais: es pie Kristus. Vai tad Kristus ir dalīts? Vai tad Pāvils ir par jums krustā sists? Jeb vai jūs esat kristīti uz Pāvila vārdu? ”
Kāpēc jāstājas draudzē, pietiek tak ar ticību?
Kristīgam cilvēkam ir nepieciešama draudze garīgai izaugsmei un sakramenta – Svētā Vakarēdiena saņemšanai. Kungs Jēzus saka un māca Jāņa evaņģēlijā 6. nodaļā: „Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis. ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.”
Šajās rakstu vietās Kungs Jēzus runā par Svētā Vakarēdiena sakramentu. Kristus draudze ir kā skola un arī kā slimnīca, jo Jēzus saka: „Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.” Un kurš no jums ir vesels, bez grēka? Piedaloties Svētajā Vakarēdienā, cilvēks, kas patiesi nožēlojis savus grēkus, baudot sakramentu, saņem asins pārliešanu savai dvēselei. Kur mūsu slimo, grēcīgo asiņu un miesas vietā, ieplūst Kunga Jēzus svēto asiņu spēks. Tas mums dod ikdienā spēku turēties pretī grēkam. Kristietim ir jāturas pie pareizas Dieva Vārda mācības savas ticības stiprināšanai un cītīgi jāapmeklē dievkalpojumi, svētbrīži, Bībeles stundas un jāuzklausa pamācība. Katram pašam jālasa un jāstudē Bībele, jāpavada laiks lūgšanās un jāpieņem sakramenti. Uzticīgi jākalpo ģimenei, līdzcilvēkiem ar tām Dieva dāvanām un iespējām, kuras Viņš mums devis. Jāziedo Dieva darbam, palīdzot uzturēt draudzes darbību un Dieva Vārda sludināšanu. Par to lasām 2. Korintiešiem 9:6-8 „Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.”
Kādā vecumā kristīt bērnu un ko tas viņam dod?
Kristus iestādīja Kristības un Svētā Vakarēdiena sakramentus. Arī Vecās derības laikā bija savi sakramenti: apgraizīšana un Lieldienu jērs. Par Jēzus bērnību mēs lasām: „Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to Eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās.” Tā bija derības zīme ar dzīvo Dievu, kad bērnam tika dots vārds. Kristīgā ticība to pārņēma kā Kristību sakramentu pēc Jēzus pavēles Jaunajā Derībā ar Dievu. Mateja ev.28:18-20 „Un Jēzus sacīja: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darāt par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Jaunās Derības laikā tika kristīti pieaugušie cilvēki, bērni un visa ģimene. Par to varam lasīt Apustuļu darbu grāmatā 16:14-15;30-34 Pēc daudzu kristiešu liecībām, kristības agrā bērnībā uz vecāku ticības pamata, ir devusi dziedināšanu un pat izraušanu no nāves. Savā laikā, Piltenes prāvesta iecirkņa prāvests , mācītājs Jānis Dorbe (1918.25.12 – 1992.20.01.) liecināja par sevi. Viņš piedzima piecu bērnu ģimenē, kā jaunākais bērns. Piedzimstot viņš bijis ļoti vārgs, slims bērniņš, un ārsti nav devuši nekādu cerību bērna izdzīvošanai. Māte steidzīgi uzaicinājusi mācītāju mājās, lai nokristītu bērnu. Un noticis brīnums, pēc kristībām bērns atspirdzis, kļuvis vesels un ik dienas stiprāks. Tā arī visā savā dzīves laikā prāvests Dorbe kalpoja Dievam, savam Glābējam un pārdzīvoja dzīves gadu skaitā savus brāļus un māsas. Marka evaņģēlijā lasām: „Un tie atnesa bērniņus pie Jēzus, lai Viņš tos aizskārtu. Bet mācekļi tos aprāja. Bet Jēzus to redzēdams apskaitās un tiem sacīja: „Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva Valstība.”
Kāpēc tie, kas apmeklē Dievkalpojumus arī dara sliktas lietas?
Dievkalpojumus drīkst apmeklēt ikviens cilvēks. Dievs visus gaida savā namā, lai tos uzrunātu ar savu Dzīvības Vārdu un tie atgrieztos no grēkiem.
Cilvēki ir ticīgi, reliģiski un ir cilvēki, kas mantojuši jaunpiedzimšanu Svētajā Garā. Kad cilvēks nokristās un iesvētās, viņš ir kļuvis par Kristus mācekli. Dažs jau bērnībā ir ticīgs un paklausīgs Dieva pavēlēm. Citi nāk jaunībā, pusmūžā vai vecumā. Tādēļ ir dažāds kristīgas sapratnes līmenis un tas arī atsaucās uz paklausību Kristum. Dieva draudze ir skola: viens vēl pirmajā klasītē, otrs trešajā klasē, kāds jau piektajā vai devītajā utt. Gadās, ka dažs sēž vairākus gadus vienā klasē kādu sev īpašu iemeslu dēļ. Apustulis Pāvils mūs pamāca un brīdina Romiešu vēstulē 14:13 un 15:1 „Tāpēc netiesāsim cits citu, bet labāk spriediet, ka netopiet brālim vai māsai par piedauzību, vai iemeslu viņa krišanai. Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojat par patikšanu sev pašiem. Tāpēc neatstumiet cits citu, kā arī Kristus mūs nav atstūmis, par godu Dievam.”
Lasot Dieva vārdu – Bībeli, mums kā kristiešiem ik dienas pašiem sevi jāpārbauda Dieva Vārda gaismā. Un katru dienu jālūdz, lai mēs kļūtu līdzīgāki mūsu Kungam Jēzum Kristum. Lai viss ļaunums no mums atkāpjas un mēs to pilnībā padzenam no mūsu domām, vārdiem un darbiem.
2.vēst.korintiešiem:”Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.”
Raēla Rozīte Puzes draudzes mācītāja
Tā ir laime iet turp, kur tevi mīl un gaida. Ja mēs saprastu, cik liela laime tā ir, ka mūs mīl un gaida Dievs…/D.Strelēvica/
Dievs tevi mīl, aicina un gaida ! Nāc kopā ar draudzi, lai pieaugtu ticībā, piedzīvotu Debesu Valstības brīnumus jau šeit.
Mēs tevi gaidīsim dievkalpojumos Puzes baznīcā 1. un 3. mēneša svētdienā 11.00;
svētbrīžos diakonijas centrā 2. un 4. svētdienā 11.00
Ja tev nepieciešama aizlūgšana, individuālas sarunas ar mācītāju, zvani mācītājai pa tālr.25949765
Klausies Latvijas Kristīgo radio, lai tava sirds dzird Dieva vēsti un tu pieaudz ticībā!
Nāc Dieva ģimenē un kļūsti par Dieva bērnu!
„Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi.”1.Jāņa vēst.3:1