Mans stāsts būs par to, kā Dieva darbs un žēlastība izpaudās manā dzīvē. Dievs mani atbrīvoja no smēķēšanas, ar kuru saslimu diezgan agrā jaunībā, nopietni ar to sadzīvoju kādus 18 gadus. Veselības problēmas nesajutu un tas deva stimulu turpināt un uzskatīt, ka es bez tā nevaru dzīvot. Nevarēju, jo man tas patika un šķita, ka man piestāv. Tad mēģināju vairākas reizes pārtraukt smēķēšanu, bet bez panākumiem, jo nebija motivācija un īsta nožēla par to, ka smēķēju. Tad mani iedvesmoja kāds mīļš un tuvs cilvēks, kurš pats smēķē jau desmitiem gadu, ka no tā visa ir jāšķiras. Es patiesi biju aizrāvies ar smēķēšanu pa traku un pats apjautu, ja tā turpināsies, nebūs labi. Sapratu, ka bez Dieva palīdzības nevarēšu no cigaretēm šķirties un palikt uz „jūs”. Iestājos lūgšanās par sevi un savu vēlmi atmest smēķēšanu. Nekas nenotika uzreiz, bet pienāca diena, kad biju gatavs pateikt, ka šī ir mana pēdējā cigarete. Tas nebija viegli, bija kārdinājumi, bet bez Dieva līdzdalības un klātbūtnes šajā procesā nevarētu pastāvēt. Bija kārdinājums, pamēģināju, bet man palika slikti un es sapratu, ka negribu vairs smēķēt. Jau gads, kad vairs nesmēķēju. Aprēķinot cik esmu nosmēķējis naudas izteiksmē pa šiem gadiem, tas būtu aptuveni 4 tūkstoši latu. Par tādu naudu var nopirkt labu mašīnu vai paceļot kopā ar ģimeni pa citām zemēm un paskatīties brīnišķīgas vietas…
Kad Dievs mazgā mūsu netīrumus, tad Viņš to dara rūpīgi un ar kvalitātes zīmi. Viņš to dara saudzīgi, zinot, kas tev ir labākā metode. Piedzīvoju Dieva neizmērāmo žēlastību un mīlestību, jo tas, kas mani bija visus šos gadus nodarbinājis, Viņš atņēma un aizmeta prom savā spēkā. Man liekas, ka ir svarīgi, lai mēs piedzīvotu kādas izmaiņas un tām būtu rezultāts, ir ļauties Dievam. Uzticēties, paļauties un ticēt, ka Viņš var sakārtot lietas mūsu dzīvē pareizā secībā. Protams, ka viss nenotiek uzreiz un tā kā mēs to gribētu. Mana pieredze rāda, ja Dievs ko paņem prom, tad pavisam un, ja iedod, tad tieši to ko vajag man. Nevis ko līdzīgu jeb aptuveni. Viņš ir precīzs un saudzīgs gan lielās lietās, gan mazās. No Viņa nav jābaidās un jāšaubās, bet jāatceras, ka Viņš ir Dievs ar lielo burtu. Ja es savu ikdienu uzticu Dievam ar lielo burtu, tad šaubas, neziņa, bailes un viss pārējais, kas mūs iedzen stūrī, pamazām atkāpjas. Jo Jēzus ir apsolījis: ”Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam!”
Jānis Veģis