Puzes evaņģēliski luteriskajā draudzē 28 gadus par mācītāju kalpo Railvija Raēla Rozīte. Šajos gados audzināta ne tikai draudze, bet arī izaudzinātas 2 meitas – Ilga un Marta, kas šodien ir Rīgas Jaunās Ģertrūdes draudzes saimē.
Vai atceries pirmo tikšanos ar Puzes baznīcu un draudzi?
„Piltenes prāvesta iecirkņa prāvests Jānis Dorbe mani aicināja sev līdzi kalpot mazajās lauku draudzēs – Popē, Rindā, Zlēkās. Kādā reizē viņš atveda mani arī uz Puzes baznīcu. Baznīcas durvis bija aizķēdētas ar govs ķēdi un aizslēgtas ar lielu atslēgu. Durvis vaļā dabūt nevarējām, bet tās bija pusvirus. Baznīca bija pamesta, tajā nebija dzīvības… Katrs pēc kārtas skatījāmies pa durvju spraugu baznīcā. Es ieraudzīju altāri ar skaistu altāra gleznu – Jēzu ar paceltām svētījošām rokām un iesaucos: „Kāda skaista glezna!” Gleznas patiesībā tur nemaz nebija, Dievs man parādīja vīziju. Man nepatika Puzes baznīca, bet J. Dorbe mani aicināja šeit kalpot atjaunotajā draudzē un 1989. gada 3. decembrī arhibīskaps Kārlis Gailītis ordinē mani Puzes baznīcā par palīgmācītāju. Tad prasīju draudzes ļaudīm: „Kur palika altāra glezna?” Draudzes ļaudis brīnījās par manu jautājumu, jo altārī gleznas nebija, tur bija iekārts Latvijas karogs un bijusī glezna „Kristus noņemšana no krusta” atradās vēl Rundāles pilī. Ar mīlestību Puzes draudzē atceros Žani Kriņģeli, Annu Ģiertmani, Irmu Jansoni, kas čakli kalpoja draudzē un vienmēr sagaidīja ar siltu tēju un maizītēm, jo bieži nācu uz baznīcu kājām no autobusa pieturas Rīgas – Ventspils šosejas.”
Ko Dievs tev dāvājis mācītājas kalpošanas gados?
„Dievs man dāvinājis garīgu izaugsmi, draudzes mīlestību un sadraudzību. Dievs uzturējis manu veselību un dzīvību, ka varu kalpot un būt derīga, sējot Dieva vārdu un nesot Viņa mīlestību līdzcilvēkiem.”